~

septiņas zaļas vārnas

pāri manai un tavai jumta korei

septiņos bērzos tovasar iespēra zibens

tu neteici man it ne vārda

un tukšums kā pelējums iegrauzās

vēl pāris uz grīdas mītošos grīdas dēļos

pārējos sen jau mums

atņēmis laiks

piecos no rīta zvanīja modinātājs

diena lūdzās to sagaidīt vilcienu stacijā

man nebija laika tev arī ne

miegs atnāca vēlu un ilgi spēlēja kārtis ar istabas kaktiem

mēs izlikām peļu slazdus visapkārt pa diognāli

bet viņš tikai smējās un spēlēja tos kā

groteskus tamburīnus apkārt lidojot peļu līķiem

nolija nakts līdz ar tiem

tev piestāv nakts

un tavai acu krāsai piestāv visi debesu toņi

kurus vien vēlies

varu tev atnest 

arī zvaigznes un mēnesi un komētas asti

kad kritīs mēness un kritīs zvaigznes

es gaidīšu tevi zem oša zara

tu nenāksi, nāks tava ēna

un ēnai pie pirkstgaliem rasa