ceturtdienas rīts sveša grīda svešas sienas

caur logu kodīga saule kodīgi
arī dūmi acīs kodīgi uzlecis rīts
nepamanīts

esmu pinekļos pinusies
tie ir meli
meli melli kā ķipis līp
                             pēdām klāt
meli melli vien dubļi ir irdenāki
nezinu ko sacīt
nedomāju
ne ne ne
ļoti karsti
pavisam
cauri logam spīdošā saulē
peldēties
gaismas degta rasa un
sausums kaklā
gribas ēst
un vienkārši pa vieglo
grūti vārdus kopā salasīt
grūti saprast
negribas
gribas tevi

sev
šo nelasiet
man nepatīk ar aizdomām ja skatās
es ļaunu nevēlu un labu arī ne
es tikai esmu te caur bērzu zariem skatos
un lūdzu mani lieki nebiedēt

man reizēm sevī pašā rūgtums kūsā
ka nespēju pavisam iekšā ievilkties
un nedomāju, ka nāks tāda diena
vismaz kalendārā ierakstīta
kad man tas izdosies

kur kalendārā paliek vieta sapņiem?
es nezinu
starp cipariem starp spraugām
(starp ratu riteņiem un pakaviem)
maza atkāpe var arī liela kļūt
ja tajā gana ilgi ieskatās
un mazi soļi mālos atstāj rētas
un pēc simts gadiem tajos upe sūcas
zied gliemežvāki zeme arī zied

var sajust cigarešu izdeguļu smaku
un vējmētelim kabatā kā maziņš čau
guļ pelēks plakans gabals kautnukā
kas rauts no senpamesto zolitūdes vilcienmāju jumtiem

es brīnos
kājas nesagriezusi
es brīnos

kā tas notiek un ja notiek bieži
vai vieglāk pieņemt lietu projām-slīdēšanu?
es nezinu, mans raksturs ego nezinu kā saukt
klusi klusām skumji mani žņaudz

man netīk pārāk bieži palikt savās mājās
ir brīvdienas no sevis citurpalikšana
jo grūti apkārt tik daudz sevi just
un manis ir tik daudz
un tik daždažādās krāsās

/

es nezinu cik pulkstens laikam deviņi
un vakardien tik daudzas rokas mani skāva
ar skatiem reibušiem un acīm aizplīvurotām
bet ira labi labi visiem mums ir grūti
sevi celt
un miera nebūs vēl tik ilgi ilgi
esot mezglam pašā vidū
aizmukt nesanāk
ir tikai jāiet
galvā atbalsojas maziš ''kur?''
bet ai
(cik banāli tas skan, tu saki)
un pēkšņi atkal kā ar lielu bomi
es atkal jūtu savu reibumu
nu nolāpīts
nolāpīts
viena šokolādes maizīte un krūze kafijas

ir labi
es gribētu kādreiz uzrakstīt grāmatu
ne ar mērķi, tā man nesanāk
tas notiks pēkšņi tā kā apgaismība
kas savas iekšas likšu klusai apskatei
un uzsecēšu katru savu šūnu
ar vārdiem prātīgi prātīgi prātīgi

ping pongu nevajaga

baigi gribas ēst
drīz jāiet nezinu vai gribas
te ir satecējis laiks
jāiet mājās nezinu ko tur lai dara
man nepatīk būt starta pozīcijās
bet ar kaut ko ir taču jāsāk
ma nepatīk būt starta pozīcijās
un nezinu es ko lai dara
nezinu
nezinu nezinu
ko es gribu?