man salst

tu esi mans
iedomu draugs
kura nav

tu nemaz neesi vēl izdomāts
vēl brīva vieta tajā istabas stūrī
kur nāksi tik smagi
kā atnāk nakts
pēc miglā grimušas dienas

un kaņepes vietā
mazos polietilēna maisiņos
skumji sagumzušas tev
kliņģerīšu maigi rūsganās galvas

tu esi mans
iedomu draugs
tev stāstu es nepabeigto
stāstu tev to
ko gribētos sacīt
bet nepietiek spēka

tu esi mans
spogulī mītošais draugs
tev acis šodien tik skumjas
un līst jau ceturto dienu

tu esi mans
kaut arī
sev nepiederošs

un tev ir vienalga
par cigarešu vai piena cenām
vai par nākamās nedēļas plānu
un tev nesāp
trešās pasaules valstīs
mītošo sāpes

tik tālu par tālu
mana galaktika līdz citām
šovakar neaizsniedzas
un bezgalība reiz pati sev
mezglu sies

tu esi mans
pāri peļķēm skrienošais draugs
tev patīk kumelīšu smarža
un patīk kā upes
ap akmeņiem apvij
zaļzilus nāru matus

tev patīk kā rītos
maigās pasteļkrāsās rotājas debesis
un zvirbuļi melnos mākoņu baros
laižas no zara līdz zaram

un kafija šorīt
smaržo pēc skolas ēdnīcas
un rudenī samītām kļavu lapām

tu esi mans
iedomu draugs
tikpat dzīvs un sūrstošs
kā lapsenes dzēlums
man kreisajā kājā

šorīt nevāksim rasu
man salst