/

manā pagalmā jau kuro mēnesi ceļ mormoņu saieta namu
lēni izrībina manus smadzeņu kaulus un tie baltā putrā izbirst pār paklāju
celtnieki smēķē smirdīgas cigaretes
tieši tajās dienās, kad ir karsts, kad ir karsts, kad ir karsts
un kad es tik ļoti vēlos
lai izvirstu kaut kropla eijafjadlajegidlas dvīņu māsa un aprītu
to kā neizmīcītu frikadeli, ar visiem celtniekiem
ar visiem celtniekiem un viņu putekļiem un pelniem
ar visiem noapaļotajiem logiem un krustu
kurš vēl nav parādījies
tomēr ik rītu es mostos un baidos
mazliet, kā tādu skudras kodienu
ka viņš nu tur sēdēs un kasīs debesis
mana pagalma debesis
tāds neķemmēts, stūrains un akls
balts no krāsas, pēcāk no putnu kakām
un ik rītu, ejot uz abrenes ielu
klusiņām dziedās man pakausī
visādas nejaucības