teātris un kaleidoskopi. mājiņa vagonā. tulpe tējkannā. mani draugi! es esmu mātes. it visas. zāles stiebrs kutina degungalu.
lapsa sēž šūpolēs. smaida. smejās. es sēžu uz zemes. cauri lapām saule. kā gleznā. nokrīt lapa. nokrīt oglīte. saulesstars acī.
cauri nātrēm. blakusistaba aizslīd, kad uz to paskatos. deķis apvijas ap viņu kājām un izšķīst zaļās čūskās.
viņa smejas. es apsienu lakatu. mēģinu zīmēt. nesanāk. atrodu vafeles. aizmirstu par vafelēm. smejos.
ēnas nomainās atrāk, kā gaisma. paiet mēnesis. varbūt sekunde. kristiāns iešauj pa mani ar skaņu. saļimstu aiz krēsla.
lūdzu, lai aizved mani uz madonu. neviens mani nekur neved. kristiāni salīp ap skaņām. es pazūdu. esmu viena.
tomēr neesmu viena. mēs visi esam vieni. bailes acīs nomaina miers. sēžu uz beņķīša. apkārt lido lapsene. aizlido.
nospriežu, ka nekas mani netur. eju prom. pamanu skudras. skrienu atpakaļ. kā es tik tālu aizgāju?
atļauju sev aiziet. tāpēc palieku. nekur nav jāiet. viss notiek tepat.
pie mājas aug zilas puķītes. neaizmirstulītes. runāju pseidolatgaliskā akcentā. par pagalēm. jūru. mājām. uz deķīša saule.
aiz ābelēm aug skābenes. mežā bija karsti. apkārt zumēja kukaiņi. tirpa deguns un seja. man bija strīpaina kleita. biju traka.
No comments:
Post a Comment