Friday, September 12, 2014

centrālā stacija | poliklīnika

Tas koks ir apaudzis galīgi zaļš
tam kokam ir mežs uz ādas
es neredzu tuvāk
palūko tu



sarkani sakaru torņi
zilas vējjakas
peļķes bez krāsas
un nevietā ieauguši
mūra sienu bataljoni



āgenskalna tirgus
vecas sievas un slapjas
asteres
vecas asteres un slapjas
sievas
sāpošiem ceļiem
turpinu imitēt šorīt jau
bēgušo miegu



pie tramvaju sliedēm
baložu bari
un cilvēki pieturās
kājas slapjas un vasaras arī
saskaitīt brūces mums
nepietiks laika



gaismas pils
cauri putekļiem stiklos
rudens lietus
un miniatūri
pirkstu nospiedumi



starpcitu, mūsu vagoniņa
vairs nav
un tajā bez jumta
vīrietis biezām un dubļaini rūsganām ūsām
piepilda gāzes balonus
teritorija slēgta un
pirkstu kauliņi nobrāzti
sarkani
pāri drupušām apmalēm
drāts asakas laužas pret
debesīm
mežvīni akli kritīs pret sauli
un es būšu ragana
netīrām pēdām



''automašīnu pret vārtiem nenovietot''
bet tu neesi mašīna
un es neesmu vārti

tad kamdēļ tu tik vien
pa perifēriju?



vanšu tilts sašķērē debesis
gabali plāni un lēti
zili pelēki drupaču pilni
palagi žāvējas
trešā stāva logos

un uz žogu pīķiem
aizķeras mākoņu aitas un gani
no stabulēm sasietas šinas
ap seju un pirkstu starpām



slokas ielas oši vai vītoli
arvien zemāk un zemāk
garām šļūcošajās
lielizmēra peļķēs
un kaķis pieturā
slēpjas no lietus tam ausīs
pažobelē kritušo peļu veļi
kā pelēki mutautiņi
pāri līnijām pārvilktas zīmuļa švīkas



es izklausu sevi tevī un nu
man sevis vairs nav
es izklausu sevi
tējkannas šņākuļošanā un
vilcienu sliedēs
uz tām manas viencentu monētas
vilciens astoņos divdesmit
šodien ir nepienācis



vecāks par vecu tu nevari palikt
vismaz terminoloģiski ne
un arī ne citos
tikpat izsmalcinātos
vārdos un burtu grupās

no cik gadiem iesākas
mūžība?
es neesmu mirusi šodien
un kas zin, cik ļoti var mirt
es esmu mūžība
plīstošā ziedpumpurā



man patīk
kā tu skani
man patīk arī
kā skan tavu kurpju zoles
pāri tikko uzklātai
koka grīdai



četri vīri sarkanos formas tērpos
un miglas mākonis apkārt to sejām
pusdienlaiks pielijis
nepierimis



dažādas intensitātes acu krāsas
no pelēki skumjas līdz dzalkstoši zaļai
dažādas arī debesis šodien
zem kājām drupušas
gaišzilas flīzes



ceturtais autobuss
tikko uzlēcis pusdienlaiks
smaržo pēc kāpostu zupas un vecumdienām

















No comments:

Post a Comment