jūga nav

mēs slimi esam
ar stokholmas sindromu hroniskā formā
mēs esam tik slimi
ka atņemam mājas
paši sev un
slēpjamies betona režģos

mēs esam tik slimi
ka atņemam mājas lai uz tās pīšļiem
celtu pasauli vieglu un ērtu

mēs elpojam naftu mūsu
ādu klāj pelni un pāri kauliem
pārvelkas piena plēve

mēs esam tik slimi
ka bēgam no zālēm
un bēgam no dzīves pašas

mēs esam tik slimi
un bail mums tapt izārstētiem
tik ļoti bail
ka mēs dzīvību dodam
savus cietokšņus aizsargājot
mēs krītam paši par sevi
un paši mēs sevi gāžam

mēs esam iemācījušies klusēt
un iemācījušies blēt
mēs esam iemācījušies
samierināties
dzīve jau pusē
nav vērts nekā mainīt
no pārmaiņu vārda
mums nobālē lūpas
un bailēs saceļas pakauša mati

mēs esam tik slimi
mēs esam drudža murgos saklupuši
un mūsu acīm priekšā
ir aizaudzis raugs

mēs esam tik slimi
un baidamies mirt
un baidamies arī
tapt atdzīvināti

mēs esam tik slimi
ar stokholmas sindromu
hroniskā formā

mēs esam tik slimi
mēs esam pašu nievātie
un pašu bītie
mēs esam
nojūgušies-jūga nav
mēs paši zem kājām
tam metamies

***

we are blind by choice

running fast into the wall

and jesus can't help us

not this time, i think

'cause there are no wheel to take

i don't believe

in life without death

and i know very well

we will hit the wall

we're stuck in a bus

without any brakes

or any doors

for that matter

so let it all flow

and don't be afraid

there's one thing impossible

and it's staying alive

ie ilgums

pāri acīm līstoša gaisma
uz rokām krītošas ēnas
kaut kur pa vidu ir apmulsums
paslēpies kaklā
arvien ciešāk aizsienot elpceļus ciet

pāri acīm līstoša gaisma
zem gaismas viss pārējais
starp pakāpieniem un pirkstu locītavām
vējā plīvo tirgussievu salijušie svārki to
attirušajās apmalēs
saķērušies putekļi un pa sētas durvīm iebīdīti
dzalkstoši klusuma vārdi

krītot ir jāizstiepj rokas sev priekšā
lai seja allaž paliktu svaiga un gatava
nākamajam uznācienam jo pēdējo divu
ar pusi un ceturtdaļu
minūšu laikā ir nozvanījuši jau četri
sen pamesta teātra zvani

un atceries kārtīgi aizsiet kurpes
ciet
acīm soļojot cauri pelēku gruvešu piespļautiem pagalmiem
ir viegli
         klupt
ja nezini ceļu un iekšējās satiksmes noteikumus
starpcitu, šeit visi ir amatieri
nav vērts un nav laika pareizo ceļu prasīt

pāri acīm līstoša gaisma
uz rokām krītošas ēnas
ēnas ir smagas un rokas man vājas
mēs turpinam gaidīt autobusu
kaut saraksta nav un nav arī vadītāja
un, ja pavisam atklāti,
arī pieturas nava
un pats autobuss nav vēl
izdomāts

centrālā stacija | poliklīnika

Tas koks ir apaudzis galīgi zaļš
tam kokam ir mežs uz ādas
es neredzu tuvāk
palūko tu

•

sarkani sakaru torņi
zilas vējjakas
peļķes bez krāsas
un nevietā ieauguši
mūra sienu bataljoni

•

āgenskalna tirgus
vecas sievas un slapjas
asteres
vecas asteres un slapjas
sievas
sāpošiem ceļiem
turpinu imitēt šorīt jau
bēgušo miegu

•

pie tramvaju sliedēm
baložu bari
un cilvēki pieturās
kājas slapjas un vasaras arī
saskaitīt brūces mums
nepietiks laika

•

gaismas pils
cauri putekļiem stiklos
rudens lietus
un miniatūri
pirkstu nospiedumi

•

starpcitu, mūsu vagoniņa
vairs nav
un tajā bez jumta
vīrietis biezām un dubļaini rūsganām ūsām
piepilda gāzes balonus
teritorija slēgta un
pirkstu kauliņi nobrāzti
sarkani
pāri drupušām apmalēm
drāts asakas laužas pret
debesīm
mežvīni akli kritīs pret sauli
un es būšu ragana
netīrām pēdām

•

''automašīnu pret vārtiem nenovietot''
bet tu neesi mašīna
un es neesmu vārti

tad kamdēļ tu tik vien
pa perifēriju?

•

vanšu tilts sašķērē debesis
gabali plāni un lēti
zili pelēki drupaču pilni
palagi žāvējas
trešā stāva logos

un uz žogu pīķiem
aizķeras mākoņu aitas un gani
no stabulēm sasietas šinas
ap seju un pirkstu starpām

•

slokas ielas oši vai vītoli
arvien zemāk un zemāk
garām šļūcošajās
lielizmēra peļķēs
un kaķis pieturā
slēpjas no lietus tam ausīs
pažobelē kritušo peļu veļi
kā pelēki mutautiņi
pāri līnijām pārvilktas zīmuļa švīkas

•

es izklausu sevi tevī un nu
man sevis vairs nav
es izklausu sevi
tējkannas šņākuļošanā un
vilcienu sliedēs
uz tām manas viencentu monētas
vilciens astoņos divdesmit
šodien ir nepienācis

•

vecāks par vecu tu nevari palikt
vismaz terminoloģiski ne
un arī ne citos
tikpat izsmalcinātos
vārdos un burtu grupās

no cik gadiem iesākas
mūžība?
es neesmu mirusi šodien
un kas zin, cik ļoti var mirt
es esmu mūžība
plīstošā ziedpumpurā

•

man patīk
kā tu skani
man patīk arī
kā skan tavu kurpju zoles
pāri tikko uzklātai
koka grīdai

•

četri vīri sarkanos formas tērpos
un miglas mākonis apkārt to sejām
pusdienlaiks pielijis
nepierimis

•

dažādas intensitātes acu krāsas
no pelēki skumjas līdz dzalkstoši zaļai
dažādas arī debesis šodien
zem kājām drupušas
gaišzilas flīzes

•

ceturtais autobuss
tikko uzlēcis pusdienlaiks
smaržo pēc kāpostu zupas un vecumdienām

•



•